Vai tarakāni un mājas circeņi garšos?

  • Kurš būtu gatavs ēst kukaiņus?
  • Aizrautīgus vaboļu ēdājus, ticams, varētu atrast veģetāriešu vidū

Labu apetīti! Argentīnas tarakāni, sparģeļi un circeņi. Maizītē circeņu milti.

Teksts Annamari Nurminen
Foto Timo Jakonen

 

Riekstaina, sēņu, kukurūzas garša. Arī ar popkorna niansi.

Šādiem vārdiem apzīmēti tarakāni, kāpuri un circeņi, kas, kukaiņu pavāra sagatavoti, nonākuši uz man šķīvja. Esmu spiesta tos pagaršot.

Kožot veselus pagatavotus miltu tārpus mazliet sprakšķ starp zobiem, garša ir maiga. Nepavisam nav nepatīkama.

Circenis ar čili garšvielu ir bez maz garšīgs. Līdzīgi maza kukainīša ādas kņudināšanai tarakāna košļāšana mutē izraisa dedzinošas sajūtas, jo tā mīkstās iekšas nepatīkami izšļācas starp zobiem.

Pretēji tam, vārītā veidā garša nebūt neliek drebināties.

Kukaiņu pavārs Topi Kairenius gatavo maltītes no kukaiņiem jau daudzus gadus.

Karenius pats regulāri lieto uzturā kukaiņus jau kopš 2012.gada. Viņš ēd gan brīva dabā augušus, gan mākslīgi audzētus kukaiņus.

Ārpus Eiropas kukaiņu ēšanas tradīcijas nav nekāds brīnums. Apmēram 2 miljardi cilvēku lieto uzturā kukaiņus. Sevišķi daudz kukaiņi tiek ēsti Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā.

Ir aplēsts, ka dažās Rietumāfrikas valstīs tiek iegūts 5-10% proteīna no ēdieniem ar kukaiņu sastāvu.

ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija (FAO) jau 2013.gadā aicināja arī rietumvalstis kukaiņu lietošanu pārtikā palielināt.

Produkti ar kukaiņu sastāvu tagad arī intensīvā veidā nonāk uz Somijas patērētāju šķīvjiem.

Turku universitātes Funkcionālās pārtikas attīstības centra un Dabas bagātību centra projektā ietvaros tiek pētīta kukaiņu lietošana pārtikas rūpniecībā. Līdzdalību tajā ņem arī daži Somijas lielie pārtikas ražotāji. Jau pastāv dažas kukaiņu audzētavas, kurās no kukaiņiem tiek cerēts iegūt arī lopbarības proteīnu.

Eiropas Savienībā kukaiņu ceļš uz šķīvi ir mazliet sarežģītāks, jo pārdošanai paredzētajiem kukaiņiem ir jāiztur pārtikas nekaitīgas pārbaude un jāsaņem Komisijas atļauja. Patlaban nevienai kukaiņu sugas ieviešanai atļauja nav izsniegta.

Patiesībā dažās ES valstīs jauno pārtikas regula tiek traktēta brīvāk kā Somijā. Jau tagad kukaiņu graušana ir populāra Dānijas, Holanes, Beļģijas un Lielbritānijas valstīs. Tādēļ, piemēram, kukaiņu miltus un tos saturošus produktus var jau tagad pasūtīt interneta veikalos.

Pozitīvu atziņu par šāda veida miltiem sniedz Kukaiņu pārtikas ķēdes projekta vadītājs Jaakko Korpela.

“Nevaru pat iedomāties tādu lietošanas veidu, kurā circeņu milti neiederētos,” saka Korpela.

Viņš iepazīstina ar batoniņiem, dažāda veida miltu iepakojumiem, sausiņiem un maizītēm, kuros visos ir kukaiņu miltu sastāvs.

Korpela arī atgādina, ka kukaiņos ir visi nepieciešamie proteīni un aminoskābes, kuras cilvēkam ir būtiski uzņemt ar pārtiku.

“Arī kukaiņu tauki, gan no piesātināto, gan nepiesātināto taukskābju puses, ir līdzsvarā.”

Pētnieki tic tam, ka proteīna lietošanas bums turpināsies un cilvēki būs gatavi izvēlēties ētiski un ekoloģiski ilgtspējīgā ceļā iegūtu proteīna avotu. Kukaiņu batoniņiem un miltiem paredzams liels pieprasījums. Visticamāk, ka milti nonāks arī pārstrādātajos pārtikas produktos.

Ticams, ka ētika un ekoloģija aspekti piesaistīs zināmas mērķa grupas. Pastāv jautājums, vai kukaiņi garšos, piemēram, veģetāriešiem?

“Veģetārieši, kuri izvairās no gaļas ēšanas ētisku vai ekoloģisku apsvērumu dēļ, ir parasti uz kukaiņu ēšanu reaģējuši pozitīvi,” saka Topi Karenius.

Entuziasmam ir arī otrs aspekts. Pēc zinātnieku pētījumiem, kukaiņu proteīni mūsu vajadzībām piemēroti labāk kā augu proteīni.

Vai tad veģetāriešu prāti nenoslieksies par labu kukaiņu ēšanai? Vai būtu jāuztraucas par ciešanām, kas varētu rasties kukaiņu audzēšanā un to kaušanā?

“Papildus audzēšanas apstākļiem, arī kaušanas procesu cenšamies saglabāt pēc iespējas ētiski ilgtspējīgāku. Mirstot, ziemas miegā iegrimis kukainis no aukstuma necieš. Bez tam vajag atcerēties, ka kukaiņu reakciju uz sāpēm nevar salīdzināt ar dzīvnieku vai putnu izjustajām sajūtām,” saka Karenius.

Arī Turku universitātes kukaiņu projektā pēta cilvēku reakciju uz kukaiņu ēšanu.

Teksts Annamari Nurminen

Foto Timo Jakonen

Tieši tagad noskaidrojam, kurus vēl Somijā aizrauj kukaiņu ēšanas ideja.

“Pēc starptautiska pētījuma datiem, vīrieši pret to attiecas pozitīvāk kā sievietes, bet Somijā šādu rezultātu vēl nav,” skaidro pētniece Terhi Pohjanheimo.

Pozitīvāk attiecas tie, kuri labāk informēti par kukaiņu ēšanas labumiem, ekoloģiskajiem aspektiem un uzturvērtību, liecina norādes.

Pilns teksts: http://www.kainuuns

Teksts Annamari Nurminen

Foto Timo Jakonen

anomat.fi/kainuun-sanomat/ruoka/maistuisiko-torakka-tai-kotisirkka/

Kommentointi on suljettu.

css.php