Urbānā lauksaimniecība pievilina uzņēmējus

Apzaļumošanas nozares kopējā vērtība ir jau 2 miljardi.

Presidentti Tarja Halonen avasi torstaina Vihervuoden päätapahtuman Verkatehtaalla Hämeenlinnassa. 40 vuotta siirtolapuutarhapalstaansa viljellyt presidentti sanoi olevansa varoittava esimerkki. Ei kannattaisi kykkiä liikaa puutarhassa, ontunut viherpeukalo neuvoi. Kuva: Pekka Rautiainen

Eksprezidente Tarja Halonen atklāja ceturtdien Zaļā gada galveno pasākumu Verkatehdas Hamēnlinnā. 40 gadus pilsētas dārziņu kopusī eksprezidente sakās esam kā brīdinošs piemērs. “Nav vērts, ka dārzā zied pārlieku,” iesaka nepārliecināts zaļais īkšķītis. Foto: Pekka Rautiainen

Teksts: Saila Karpiola

Urbānas lauksaimniecības popularitāte visu laiku pieaug. “Ēdami” dārzi, dārzeņu audzēšana uz daudzstāvu mājas jumta, vai pat siltumnīcas pašā pilsētas centrā palēnām attīsta jaunu tendenci.

Arvien vairāk lietderīgi izmantojamie augi tiek audzēti arī parkos, kas dod cilvēkiem ne tikai vajadzīgās atelpas vietas, bet arī vietas, kur pilsētnieki paši var iegremdēt rokas augsnē.

Hamēnlinnā ceturtdien atvērtie Vallinpuisto parks un Kaurialas atjaunotā satiksmes pilsētiņa ir, pēc pilsētas domes priekšsēdētājas Sari Rautio domām, skaisti sasniegumi.

“Parks dienā un ārsti nav vajadzīgi! (tulk. piez., pārfrāzēts teiciens) Hamēnlinnas pilsēta dome aicina citas municipalitātes kopīgi izveidot vienu parku par godu neatkarības gadskārtai 2017.gadā,” uzsver Rautio.

Atklājot Zaļā gada galveno pasākuma Verkatehdas, eksprezidente Tarja Halonen atgādināja, ka urbānā lauksaimniecība Somijā nav nekas jauns. Dārziņos jau kopš 1930. gadiem tiek audzēti augi dažādām vajadzībām.

“Derīgo augu audzēšana arvien palielinās, un nav nekāds brīnums, jo zaļumi uzlabo gan cilvēku fizisko, gan garīgo veselību. Atsaucoties uz pētījumu, pilsētas zaļajai zonai būtu jābūt jau 300m attāluma no mūsu mājām,” uzsver Halonen.

Apzaļumošanas uzņēmumi Somijā ir jau 1300 un vasarā tajos nodarbināti kopā 27 000 cilvēki. Cauru gadu nozarē nodarbināti nepilni 9 000 cilvēki. Saskaņā ar Zaļās vides apvienības (Viherympäristöliitto) statistikas datiem, kopēja apzaļumošanas nozares vērtība ir 2 miljardi eiro.

Urbānās lauksaimniecības jaunais vilnis ir jau sācies. Dabas resursu centra (Luonnonvarakeskus (LuKe)) vecākais pētnieks Kari Jokinen uzsver, ka urbānā lauksaimniecība un apzaļumošana ir straujā uzplaukumā.

Urbāna lauksaimniecība palielinās visātrāk galvaspilsētas teritorijā. No otras puses tieši šeit lauksaimniecībai ir vislielākās izredzes, jo ir aplēsts, ka 2030. gadā Ūsimā (Uusimaa) dzīvos jau vairāk ka 1,8 miljoni somu.

“Jauna uzņēmējdarbība rodas, kad publiskas varas tiesību akti tiek atcelti. Labs piemērs šeit ir somu vides organizācija Dodo, kas šobrīd audzē Oulu un Helsigos. Dodo ir izveidojis Apaļo galdu, jeb siltumnīcas un restorānu Pasilā,” stāsta Jokinen.

Vēlme audzēt savu pārtiku un vietējo pārtikas produktu nozīmes pieaugums, pēc Jokinen domām, ļauj ticēt tam, ka urbānā lauksaimniecība ir ne tikai nākotnes tendence, bet arī nākotnes bizness.

“Zaļajai nozarei šobrīd vajag vairāk uzņēmējus nekā zaļos īkšķīšus,” atzīmē Jokinen.

Pilns teksts somiski: http://www.hameensanomat.fi/verkkoarkisto?haku=Kaupunkiviljely+houkuttelee+yrityksi%C3%A4&alkupvm[date]=&loppupvm[date]=

Kommentointi on suljettu.

css.php