Stājas spēkā kredīta griesti

Publicēts: Hämeen Sanomat 27.06.2016
Teksts: Tuomas Koukkunen

Sakarā ar to, ka jūlija sākumā ir stājušies spēkā hipotekārā kredīta griesti, bankas drīkstēs izsniegt hipotekāros aizdevumus ne vairāk kā 90% apmērā no mājokļa cenas un 95% apmērā no mājokļa cenas gadījumā, ja tas būs pirmais pirkums.

Tātad aizdevuma ņēmējam ir pašam jāsakrāj 10% no majokļa cenas, vai jāuzrāda atbilstoša lieluma nodrošinājums. Pirmā pirkuma gadījumā iekrājumu vai nodrošinājuma lielums ir 5%. Lielākajā tiesā gadījumu bankas jau līdz šim ir darbojušās atbilstoši likuma garam, tāpēc kredītu griesti neizraisīs īpaši lielus grozījumus kredītpolitikā.

Pēc Lammi krājbankas (Säästöpanki) rīkotājdirektora Marku Moilanena (Markku Moilanen) teiktā, lielākās izmaiņas, kas nāk līdz ar kredītu griestu noteikšanu, ir personīgo galvojumu izbeigšana.

“Jau līdz šim reti kurš klients ir varējis iegādaties mājokli tikai ar aizdevumu. Personīgo galvojumu izbeigšana ir daudz lielākas izmaiņas,” saka Moilanen.

Turpmāk personīgie galvojumi vairs nekalpos par garantiju. Kā garantija derēs, piemēram, fondu akcijas, kapitāla ieguldījumi, vasarnīca, cits dzīvoklis vai valsts garantija. Pēc Moilanen teiktā, personīgo galvojumu pārtraukšana visvairāk ietekmēs iedzīvotaju grupu, kuriem nav daudz līdzekļu, jeb praktiski jaunos cilvēkus, kas iegādājas pirmos dzīvokļus.

”Daudzi jaunieši ir iegādājušies dzīvokli ar vecāku personīgo garantiju palīdzību. Tagad tas vairs nebūs iespējams, bet gan vecakiem vajadzēs reālu garantiju,” saka Moilanen.

Moilanen pieļauj, ka tas vaētu palielināt patēriņa kredītu izmantošanu.

”Nekas neliedz maksāt garantiju ar patēriņa kedīta palīdzību. Tad krītam no grāvja bezdibenī,” saka Moilanen.

Finanšu uzraudzības pārvalde 2010.gadā ieteica 90% kreditēšanas līmeni. Pēc Moilanen teiktā, Lammi krājbankā ieteikums ir galvenokārt ievērots, bet laiku pa laikam pamatotos gadījumos ir izdarīti izņēmumi.

Pēc Danske bankas Hamēnlinnas vadītāja Lassi Sorrina (Lassi Sorrin) teiktā, kredīta griesti neietekmē bankas darbību, jo Hamēnlinnas nodaļā kredītu griesti ir tikuši ievēroti jau gadiem ilgi.

”Pie mums ir ļoti reti izdarīti izņēmumi no Finanšu uzraudzības pārvaldes ieteikumiem,” saka Sorri.

Likums par kredītu griestiem pieņemts, lai novērstu mājokļu tirgus pārkaršanu un iedzīvotāju grimšanu parādos. Pēc Sorri domām pazitīvs kredītreģistrs būtu labāks veids kā uzraudzīt pārmērīgas parādsaistības kā kredītgriesti. Pozitīvais kredītreģists dotu ziņas par iedzīvotaju parādu kopējo apjomu. Tāda veida reģistrs ir lietošanā piemēram Savienotajās valstīs.

Handelsbank Hamēnlinnas nodaļas vadītājs Jarko Pouisti (Jarkko Pöysti) stāsta, ka kredītu griesti praktiski neko neizmaina Handelsbankas praksē. Aizdevumi nav tikuši piešķirti bez reāla nodrošinājuma, ne arī aizdevuma pieprasījumi varējuši būt atkarīgi tikai no personīgās garantijas.

Pēc Pouisti teiktā, kredīta griestu stāšanās spēkā ir atspoguļojusies MIP aizdevumu (jeb mājokļa ietaupījuma prēmiju aizdevumu) (somiski: asp-laina), kas īpaši piemēroti pirmo mājokļu pircējiem, pieprasījuma palielinājumā.

Kredīta griesti negroza MIP aizdevuma noteikumus, bet tagad, kad krāšana ir kļuvusi obligāta, MIP aizdevuma noteikumi padara to par vilinošu iespēju.

MIP aizdevums ir valsts garantēts no 18 līdz 39 gadus veciem pirmo mājokļu pircējiem īpaši piemērots krāšanas veids, kur atsevišķā MIP kontā tiek sakrāti 10% no pērkamā mājokļa cenas.

Visu aizdevuma laiku ik gadu banka maksā MIP kontā viena procenta likmi, kas netiek aplikta ar nodokļiem, un vēl papildus likmi par ne vairak kā piecu gadu laiku. MIP krājējam ir tiesības uz valsts garantiju.

 

Pilns teksts somiski: http://www.hameensanomat.fi/uutiset/kanta-hame/310249-lainakatto-astuu-voimaan

Kommentointi on suljettu.

css.php