Brexit var iedunkāt Somiju no aizmugures

Publicēts: Hämeen Sanomat sestdien, 2016.gada 9.jūlijā
Teksts: Illari Tapio
Grafika: Pauliina Lindell

Ārējas tirdzniecības ar Lielbritāniju bilance samazinājusies salīdzinot ar maksimuma gadiem

Attēls: IMPORTS NO LIELBRITĀNIJAS UN EKSPORTS UZ LIELBRITĀNIJU. Ārējā tirdzniecība un tirdzniecības bilance 2002.-2015.

(Tumši zilā līnija – imports, sarkanīgā līnija – eksports, zilie laukumi – tirdzniecības bilance)

Pārstiegumi nebeidzas ar britu izstāšanos no ES. Lai arī risinājuma tiešā ietekme uz Somijas eksportu paliktu neliela, grūtāk prognozējamās multiietekmes var sabojāt mūsu ekonomikas plauksotošo pieaugumu. Sekas var būt nopietnas un globālas.

Muitas statistika ir interesanta. No Lielbritānijas izstāšānās no ES skatupunkta ir būtiski atzīt, ka gandrīz 20 % Somijas importa no Lielbritānijas sastāda mehāniskie transporta līdzekļi. Tie importēti gandrīz 338 miljoni eiro vērtībā.

Pāri Ziemeļu un Baltijas jūrai kuģojošās automašīnas nebūt nav Ford Focus līdzīgie tradicionālie angļu braucamie. Patiesībā Lielbritānijā lielā mērogā vairs nav savu marku automašīnu ražošanas.
Oy Ford Ab rīkotājdirektors Hanu Persinen (Hannu Pärssinen) stāsta, ka Ford automašīnu ražošana ir pārvietota uz Spāniju, Vāciju, Turciju un Rumāniju. Aizmugures piedziņas Transit furgoni tikuši izgatavoti salu valstī vēl pirms četriem gadiem, taču tagad to ražošana notiek citās valstīs.

Tā vietā Lielbritānijā taisa japāņu mašīnas.

Tur izgatavo lielu daļu Eiropā tirgoto Toyota, Nissan un Honda markas automašīnas, kas izskaidro mehānisko transporta līdzekļu lielo daudzumu Somijas importā no Lielbritānijas. Kopš 2010.gada gandrīz katru gadu šis daudzums ir pat palielinājies.

Iepriekš minetais atspogoļo izmaiņas pasaules ekonomikā. To, ko var pieņemt kā britu un kā kaut kādā mērā mainošos pēc brexit uzvaras, tas nebūt nav nedz nenovēršami mainās, vismaz ne iedomātā veidā. Ir daudz mainīgie. Prognozēšana ir uz nestabilāka pamata kā iepriekš.

Somijas imports no Lielbritānijas pagajušajā gadā bija mazliet virs 1,7 miljardiem eiro. Eksports bija vairāk kā 2,7 miljardi eiro, ka rezultātā tirdzniecības bilance ir vairāk kā 1 miljards eiro.

Ja saskaita kopā papīru, kartonu un no tiem izgatavotās preces kā arī papīra masu un kokmaterialus, mežrūpniecība nosedz 40 procentus no Somijas importa un Lielbritāniju.

Tas ir daudz, taču ne tik daudz kā maksimuma gados tūkstošgades mijā. Ap 2002.gadu Lielbritānijas daļa mūsu valsts mežrūpniecības preču eksportā bija tuvu 50% un vērtība 2 miljardi eiro. Pagājušajā gadā summa bija vairs tikai 1,2 miljardi eiro.

Mežrūpniecības (Metsäteollisuus ry) rīkotājdirektors Timo Jātinen (Timo Jaatinen) atgādina, ka, lai arī Lielbritānijas daļa Somijas eksportā ir ap 10 %, tomēr tā ir nozarei viena no svarīgākajām eksporta zemēm. Tāpēc nebūt nav vienalga, kā turpmāk tiks organizētas tirdzniecības attiecības.

Pēc Jātinen teiktā skaidrs ir tikai tas, ka britu izstāšanās atvēsinās Eiropas ekonomiku. Arī Somijas rūpniecība cietīs, ja brexit ietekmē tiks apdraudēta brīvā tirdzniecība, tirdzniecībai uzliktas barjeras vai ja Lielbritānijas ekonomika sadrups. Pieaugs nestabilitate.

Tāpēc mežrūpniecībā vēlamies, lai politiķi apspriestu tirdzniecības attiecības uz pēc iespējas racionālākiem pamatiem. Tas būtu savstarpēji izdevīgi. Vēlamies, lai ekonomiskie sakari saglabātos stipri un iekšējais tirgus – atvērts.

Ja tas izdosies, veiksmīgākā gadījumā Somijas mežrūpniecība varētu pat gūt labumu no brexit.

Lielbritānija ir Somijas astotais lielākais tirdzniecības partneris un sestā svarīgākā eksporta zeme.

Tomēr šajā sakarā šīs zemes loma un nozīme ir samazinājusies kopš 2000. gadu sākuma. Tad ārējās tirdzniecības ar Lielbritāniju pozitīvais saldo bija jau gandrīz 2,5 miljardi un eksporta vērtība pārsniedza 4,5 miljardus. Salīdzinot ar pagajušā gada skaitļiem, tas nozīme apmēram 40 % kritumu.

Patiesības labad jāatzist, ka Somijas eksports nestrāda arī citur.

Ilustratīvas ir elektrorūpniecības līknes. Vēl 2010.gadā no Somijas uz Lielbritāniju eksportētas telefonu iekārtas par gandrīz 230 miljoniem eiro. Pagājušajā gadā summa bija vairs tikai vairāk kā 12 miljoni eiro.

Ķīmijas rūpniecība ir jauns uz leju velkošs faktors, kas, raugoties no Somijas pozīcijām, galvenokārt nozīmē degvielas eksporta samazinājumu. No pirms dažiem gadiem skaidri virs 700 miljoniem eiro tirdzniecībā ar britiem nokrītam pagajušajā gadā uz nedaudz vairāk kā 400 miljoniem eiro. To izskaidro naftas cenas kritums.

Citi rēgi no muitas statistikas acīs nelec.

Tirdzniecība Somijas un Lielbritānijas starpā ir galvenokārt izejvielu un mašīnu apmaiņa pret naudu uzņēmumu starpā. Piemēram patērētājam pazīstamās pārtikas vai alum un tējai līdzīgo dzērienu imports ir mazākumā, tāpat kā kaut vai ar televīzijas seriāliem, modi vai popmūziku saistītais izklaides industrijas imports, nemaz jau nerunājot par to eksportu.

Vidusmēra pilsonim pazīstams izņēmums ir no Lielbritānijas Somijā ievestās zāles un farmācijas preces. Šo preču vērtība pagājušajā gadā bija 134 miljoni eiro. Atsevišķu produktu grupu importa statistikā tās ieņem otro vietu pēc mehāniskajiem transporta līdzekļiem.

Kaut kādā veidā brexit un ar tiem saistītās mārciņas kursa izmaiņas ietekmē arī cilvēku un viņu naudas plūsmu Somijas un Lielbritānijas starpā.

Interneta ceļojumu birojs Ebookers stāstīja, ka brexit ir jau daudzkāršojuši somu brīvdienu ceļojumu rezervācijas uz Londonu.

Pēc iedzīvotāju referenduma caur uzņēmumu veikto lidojumu pirkumi no Somijas uz Lielbritāniju palielinājās par 263% un Londonas viesnīcu rezervācijas – par 249% salīdzinot ar iepriekšējās nedēļas datiem.

Pēc Ebookers mārketinga vadītāja Leifa Neuvonena (Leif Neuvonen) domām, vienīgais loģiskais izskaidrojums pārdošanas pieaugumam ir brexit un tam sekojošās mārciņas kursa kritums. Jāņu priekšvakarā mārciņas kurss nokrita uz zemāko 30 gados.

Tomēr nākotne ir miglā tīta. Tā piemēram valodas apmācības ceļojumu un augstskolu studentu apmaiņas programmu pievilcību var ietekmēt ne tikai valūtas kurss, bet arī pieaugoša birokrātija.

No ceļojumiem otrā virzienā visvairāk bažas vieš pieaugošais ziemassvētku tūrisms uz Lapzemi.

Pagājušajā gadā Lapzemē reģistrēti kopā 187 000 britu nakšņojumi. Laikā no janvāra līdz aprīlim joprojām rēķināts nakšņojumu pieaugums par gandrīz 20% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tagad baidāmies, ka brexit izraisīs britu dzīveslīmeņa kritumu un ES un Somija kļūs par dārgākajiem tūrisma galamērķiem.

Somijas sabiedriskajās diskusijās britu risinājuma ietekmei uz iekšzemes ekonomiku ir jau paspēti sazīmēt dažnedažādi mošķi.

Aprēkināts, ka importētās automašīnas sadārdzināsies, papīra eksports bloķēsies un plaukstoša izaugsme saruks līdz sākotnējai.

Algoto darbinieku ārodbiedrības (STTK) galvenais ekonomists Ralfs Sunds (Ralf Sund) lēš, ka brexit ietekmē tuvākajos gados Somija varētu zaudēt pat līdz 15 000 darba vietas.

Ja no spekulācijām izmetam abas galējības, paliek pāri pamatprognoze, saskaņā ar kuru komercija kaut kādā mēra kļūs grūtāka, bet ietekme uz Somijas ekonomiku galu galā paliks ierobežota. No šī viedoķļa, piemēram Ukrainas krīzes radītās ES sankcijas Krievijai ir devušas Somijai vēsāku dušu.

Sagaidāmas sliktākas sekas, ja salu lielvalsts izstāšanās izraisīs izaugsmju perspektīvu globālu pieprasījuma samazinājumu un vispārēju nenoteiktību. Tad kā salīdzinājumu varam lietot sniegalavīnu vai domino kauliņu efektu.

Jo spēcīgāks sitiens brexit būs pasaules ekonomikai, jo vairāk Somija cietīs salīdzinājumā ar citām valstīm. Tik lielā mērā kā Somijas eksports balstās uz rūpnieciskajām iekārtām un izejvielām, kuru pieprasījums vienmēr samazinās pirmais un visvairāk, kad zemeslodes debessmalā parādās lejupslīdes tumšie mākoņi.

Par laimi pasaulē vienmēr būs nepieciešams tualetes papīrs.

SUOMI JA BRITANNIA

Eksporta Top 10
1. Papīrs un kartons 29,3%
2. Degviela 15,9%
3. Metāli 9,1%
4. Kokmateriāli 7,1 %
5. Specializētās mašīnas 4,5%
6. Plastmasas 3,9%
7. Elektromašīnas un ierīces 3,2%
8. Organiskās ķīmijas vielas 2,9%
9. Instrumenti un mērierīces 2,6%
10. Mehāniskie transporta līdzekļi 1,6%
Papildus papīra masa (1,4%) kā arī dzinēji un motori (1,4%).
Skaitļi ir procentos no kopējā apmēram 2,8 miljardu lielā eksporta uz Lielbritāniju 2015.gadā.
Avots: Muita

Importa Top 10
1. Mehāniskie transporta līdzekļi 19,7 %
2. Zāles un farmācijas produkti 7,8 %
3. Rūpniecības mašinas un ierīces 5,4 %
4. Metāli 4,5%
5. Elektromašīnas un ierīces 4,0%
6. Plastmasas 3,8 %
7. Specializētās mašīnas 3,8 %
8. Dzinēji un motori 3,2 %
9. Instrumenti un mērierīces 3,2 %
10. Organiskās ķīmijas vielas 2,3 %
Papildus biroja tehnika un datorpiederumi (2,1%), smaržas, pulēšānas un tīrīšanas līdzekļi (2,1 %) kā arī dzērieni (1,9 %).
Skaitļi ir procentos no kopējā vairāk kā 1,7 miljardu lielā importa no Lielbritānijas 2015.gadā. Avots: Muita

Pilns teksts somiski: http://www.hameensanomat.fi/uutiset/kanta-hame/310887-brexit-voi-sivaltaa-suomea-kulman-takaa

Kommentointi on suljettu.

css.php